“Mans vārds ir Klimpa, un man patīk viss” - tā, lūk, sākas manis sarkastītā grāmatiņa, kuru izdevis apgāds “Lietusdārzs”, ļaujot man piepildīt vienu no maniem sen lolotajiem sapņiem - uzrakstīt grāmatiņu bērniem. Tāpēc ņemiet par labu, draugi! Un iepazīstiet Klimpu.

Viss, tātad, sākās ar Toma Treiberga zvanu un savdabīgu piedāvājumu uzrakstīt kaut ko par viņa uzzīmētajiem tēliem. Vispirms mani pārņēma pārsteigums par piedāvājumu un faktu, ka Toms, kuru līdz tam zināju kā dzejnieku, "Nerten" pārstāvi un dažādu kultūras redakciju darboni, ir arī ilustrators! Tad mani pārņēma absolūta sajūsma par iespēju, kas turpinājās vēl ļoti labu laiku - arī satiekot "Lietusdārza" jaunos draugus un saprotot, cik jaukā kompānijā esmu nonākusi. Un, lūk, pēc tam mani pārņēma panika. Turklāt totāla. Lasīju grāmatas bērniem vienu pakaļ otrai, teju histēriski centos atkāpties no visa, ko esmu līdz šim zinājusi par dramaturģiju, lai - Dies' pas'! - ka tikai nebūtu manā grāmatiņā kaut kas par daudz vai par maz, līdz apmaldījos pavisam. Taču tad, kā gadījās, kā ne, es iepazinos ar Klimpu - franču buldogu meitenīti, kas gluži vienkārši bija tik dievīgs kucēns, ka mani ņēma apskaidrība par to, ko un kā es gribu rakstīt grāmatiņā bērniem. Un te nu mēs esam! Klimpa ir kļuvusi mūžīga, es esmu absolūti priecīga par iespēju, kura man tika piespēlēta, un jūs - nu, jūs varat lemt paši, kā jūtaties jūs visā šai skaistajā sakarā. Katrā gadījumā - es ļoti ceru, ka arī jums Klimpa var pastāstīt ko vērtīgu.

Kam grāmatiņa veltīta? Nu, protams, ka Klimpai!